Pieslēgties
Lietotāja vārds

Parole



Neesi lietotājs?
Spied šeit lai piereģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Lietotāji šobrīd
Viesi šobrīd: 1

Lietotāji šobrīd: 0

Lietotāju skaits: 693
Jaunākais lietotājs: kristaps998
Apskatīt tēmu
 Drukāt tēmu
RetroTūrists 2013
andiss
andiss rakstīja:

Kā tad šogad pa īstam viss notika!


Retrotūrists, kā vienmēr bija visaugstākajā līmenī, man pat gribētos teikt, ka Retrotūrists ir kļuvis kā tāds kvalitātes etalons, ko apliecina gan pasākuma ilgmūžīgums, gan kuplais dalībnieku skaits (neviens cits retro moto tehnikas pasākums nav tik apmeklēts un galvenais, ka katru gadu šis pasākums piesaista ar vien jaunus cilvēkus, kas iepriekš nekur citur tā īsti nav piedalījušies).

Man viss sākās diezgan klasiski, kā parasti uz pasākumu devos kopā ar Kārli, vienīgi šogad atšķirībā no aizpagājušā gada, kad mums pa ceļa pievienojās Ilmārs savā spilgti oranžajā jāņtārpiņa lietus kostīmā, mēs Jūrmalā sagaidījām Andri, kurš visticamāk ir šī gada pasākuma vistālākā ceļa mērotājs, jo brauca no pilsētas, kuras nosaukumu sev par skatuves vārdu izvēlējusies viena diezgan zināma amerikāņu dziedātāja (viņa gan, cik zināms, bez saskaņošanas ir pielikusi savam vārdam vienu papildus burtu laikam, lai slēptu pēdasWink ).

Nelielai atkāpei, piektdien, tas ir Retrotūrista pirmajā dienā, no rīta Jūrmalā paspēju vēl iziet motocikla tehnisko apskati, bet ne tas ir tas būtiskākais šajā atkāpē. Pēc šīs apskates izmetot mazu līkumu pa pilsētu (kur katrs kārtīgs latviešu vecis vārdā Vilnis vismaz reizi gadā uz kādu nedēļu jūtas patiešām jauns, jo to nepārprotami visi visu laiku atgādina) un dodoties uz savu vasaras bungālo, pie viena krustojuma man blakus uz čoperveidīga braucamā pieripināja pats Mežapuķes kungs, pamāja ar galvu, nopētīja manu braucamo un iedegoties luksofora zaļajai gaismai aizšāvās tālāk savās darīšanās, lai kur arī tas būtu, es biju tik ļoti saviļņots par šādu notikumu, ka pat neapjautājos par šī gada Retro Jūrmala plāniem. Tas vēl nav viss šī atkāpe turpinās, visu piektdienu grozoties pa Jūrmalu, dienas otrajā daļā ik pa laikam uz ceļa pamanīju kādu retro motociklu, kas apkrauts ar somām un smaidīgu vadītāju, līganā gaitā nozuda Kurzemes virzienā. Un katru reizi pēc šāda garām braucēja es automātiski pats sāku smaidīt, jo pirmkārt mani pārņēma tāds viegls satraukums un gaidas, līdzīgi kā pamatskolas laikā, kad iepriekšējā vakarā pirms ilgi gaidītās klases ekskursijas nekādi nevarēju aizmigt, otrkārt es zināju, kur viņi visi brauc, treškārt pēc mirkļa es pats uz turieni braukšu un varēšu satikt gan ilgi neredzētus cilvēkus, gan iepazīt jaunus, varēšu arī aplūkot ko nu kurš ir saskrūvējis, vai tieši otrādi nav saskrūvējis, es vienkārši būšu starp savējiem, kuri saprot mazliet eļļainos bikšu starus un zilgano dūmu smaržu no izpūtējiem. Varbūt kādam tās ir vienkāršas lietas, bet es teikšu Silvio vārdiem (šī gada jaunajam vācu izcelsmes dalībniekam), ka nav nemaz tik daudz to cilvēku, kas ņemas ar retro motocikliem, ar kuriem var kopīgi izbraukt un kuri patiešām saprot šīs lietas.

Atpakaļ pie turp ceļa, tā mēs trijatā mierīgā garā, braucot ne ātrāk par 70km/h, galvenokārt tāpēc, ka manam braucamajam motors vēl nav piebraukts, slīdējām cauri piejūras ciemiem (tur arī ātrāk nepaskriesi un tas pat nav vajadzīgs, jo savādāk tu nepaspēj izbaudīt visu skaisto, kas ir apkārt un izjust visas smaržas, kas virmo gaisā, jūra, saule, priežu mežs, tikko kūpinātas zivis, svaigi pļauta zāle, vienu vārdu sakot galvu reibinošs kokteilis). Atstājot ciemus aiz muguras es, braucot pa priekšu, sāku gaidīt, savā galvā ieplānoto, krustojumu, kurā mums jāpagriežas, bet te pēkšņi, krustojumam neesot pat tuvumā, Kārlis mani apdzen un rāda, ka nākamajā ceļā jāgriež pa kresi, es mazliet neizpratnē nodomāju, varbūt vecais kārumnieks ir pamanīja kādu vāveriWink (tiem, kas ir lasījuši par mūsu pirmo kopīgo izbraucienu pirms vairākiem gadiem, vāveres tēls nebūs svešs Wink) un grib tikt skaidrībā ar riekstiemWink. Es nebiju ļoti pārsteigts, kad noskaidrojās, ka Kārlis kārtējo reizi maršruta plānotājā ir iedarbinājis savu mīļāko funkciju, tas ir, taisnākais ceļš līdz mērķim neizvēloties asfaltētus ceļus un tāpēc mēs arī pagriezāmies un nekādi sīkie grauzēji nav spējuši satricināt cilvēka kāri pēc grants sišanās pa motora apakšu un zaru švirkstoņu gar pleciem. Beigās sanāca, ka uztaisījām mazu Retrotūrista ģenerālmēģinājumu, jo kā izrādījās, tieši pa šo pašu mūsu izvēlēto ceļu tikai no otras puses, nākamajā dienā bija jābrauc un jāmeklē viens no pirmajiem kontrolpunktiem.
Tā mēs veiksmīgi un bez starpgadījumiem, ja neskaita vienu izteikti kareivīgu mājas sargu suņa veidolā, kuram motocikli acīmredzot ir vājība, nonācām galamērķī, slavenajā viesiem paredzētajā rančo tipa fazendā „Meņģeļi”, kuras saimnieks pat aiz trejdeviņām jūrām ir zināms ar savu neizmērāmo viesmīlību par ko viņam milzīgs paldies. Starp citu, es neesmu aizmirsis, ka man viņam jāatgriež viens tūrista trauku komplekts, kuru pats, pa Jūrmalu sapņojot, apbrīnojot garām braucošos motociklus un kavējoties atmiņās par pamatskolas laika ekskursijām, biju aizmirsis paņemt. Man jau ir plāns kā visu noorganizēt tā, ka Anri gaidi pārsteigumuWink

Par turpmākajiem piedzīvojumiem Retrotūrista 2013 laikā lasiet nākamajos Jawaklubs.lv žurnāla numuros, ieskatam varu pavēstīt, ka gaidāmi interesanti notikumi gan ar jau iepazītajiem varoņiem, gan kopīgi iepazīsim arī jaunus varoņus!

Maziņš konkursiņš!
Tie kas uzminēs, cik daļas būs šim varoņeposam, saņems pārsteiguma balvas, no manis personīgi!



Pievienoju arī pirmo daļu, ja nu kādam aizmirsies, ko esmu rakstījis.


Tik daudz laika jau pagājis, es vairs nespēju klusēt, solīju varoņeposu no vairākām daļām, solījums jātur. Šo turpinājumu esmu pārrakstījis vismaz kādas 20 reizes un beigās paliku pie šī man iepriekš netradicionālā varianta.

Man šķiet šobrīd ir ļoti labs laiks atsaukt atmiņā brīnišķīgos pagājušās vasaras notikumus dažādos kopīgos izbraucienos, bet tā kā tēma mums ir par Retrotūristu, tad pakavēsimies atmiņās par to. Mārcis jau forumā ir izveidojis jaunu tēmu par šī gada pasākumu, kas nozīmē tikai vienu - aktīvākajiem un trakajiem sezona jau ir sākusies, varu derēt, ka lielākā daļa no mums tā vien trinas pa garāžu, slauka putekļus un pulē pēdējās hroma daļas, lai pirmajā brīvajā brīdī, kas sakritīs ar saulainu dienu un pāri +10 grādiem aiz loga, izbrauktu kādu riņķīti kaut vai tikai ap māju, bet tomēr izbraukt! Visas šīs domas noved pie viena, ka jāsāk gatavoties varbūt pat svarīgākajam braucienam/pasākumam sezonā, tas ir Retrotūristam. Es saprotu, ka kāds varētu iebilst, jo lielbraucienam uz vienu vai otru vietu, cilvēki gatavojas pat gadu uz priekšu, plānojot visu līdz pēdējam sīkumam, bet tomēr šie braucieni ir salīdzinoši mazās cilvēku grupās un prasa ievērojami lielākus finansiālus ieguldījumus, atšķirībā no demokrātiskā Retrotūrista, kas nenorit te pat pa mūsu skaisto Latviju. Lūdzu, saprotiet mani pareizi, negribu nevienu noniecināt, pats esmu braucis pāri robežām un, ja laiks atļaus, braukšu arī turpmāk, tomēr Retrotūrists bija mans pirmais lielais moto notikums, kas vienmēr atsauks atmiņā patīkamus un prieka pilnus brīžus.

Pagājušajā gadā vienā no kontrolpunktiem mēs iepazinām apžilbinoši daiļās Moto peles, kuras savos video un foto stāstos pieminēja teju katrs, kas kaut ko uzrakstīja vai ievietoja forumā. Man personīgi viņas tā iepatikās, ka es viņas labprāt redzētu arī turpmākajos Retrotūristos, viņas pat varētu kļūt par vienu no šī pasākuma neatņemamām sastāvdaļām, kā tas ir noticis ar smeķīgo soļanku un gardajiem šķeļrāceņiem, bez kuriem es vairs nespēju iedomāties šo moto ļaužu kopā sanākšanu, precīzāk, sabraukšanu. Protams, nevar nepieminēt arī Anatoliju, kurš uz dažiem dalībniekiem atstāja neizdzēšamu iespaidu visai atlikušajai dzīvei. Es pazīstu dažus, kuri pēc pagājušās vasaras tikšanās saprata, ka ūsās ir spēks, ka tās vairo harizmu un šobrīd aktīvi gan audzē ūsas, gan sporto, cerībā atkal satikt savu elku, savu dzīves skolotāju. Kā pēdējā laikā kļuvis zināms, tad Anatolijs ir ļoti aizņemts, trenējot un pats piedaloties dažādās sacensībās pa visu pasauli, tāpēc nav garantiju, ka viņš varētu piedalīties vēl kādā no nākamajiem Retrotūristiem, bet es ļoti ceru, ka viņa treneris un aģents spēs izbrīvēt brīdi viņa saspringtajā grafikā, lai arī turpmāk Anatolijs varētu iedvesmot un parādīt pareizo dzīves ceļu aizvien jauniem moto tūrisma cienītājiem.

Vispār es apbrīnoju Mārci un komandu par izdomu dažādu asprātīgu un interesantu kontrolpunktu izveidē. Esmu pārliecināts, ka tas nav viegli un prasa zināmu piepūli, tāpēc ierosinu mums visiem palīdzēt un ar savām idejām piedalīties turpmāko pasākumu kontrolpunktu izveidē. Es domāju, ka Retrotūristā varētu izveidot ideju kasti, kur katrs labi paēdis un padzēris dalībnieks labā noskaņojumā un garastāvoklī varētu iemest savu ideju nākamā gada pasākumam un vispār gan jau, ka Mārcis neatteiksies saņemt kādu ideju arī jau šobrīd elektroniskā veidā savā pasta kastē.

Tā kā esmu diezgan patriotisks, man rūp mūsu nācijas demogrāfiskais stāvoklis un visiem sen ir zināms, ka bērni vislabāk top brīvdienās un/vai garos ziemas vakaros, kad pazudusi elektrība, tāpēc Retrotūrists ir pelnījis vēl vienu uzslavu, jo liek cilvēkiem pavadīt brīvdienas bez elektrības. Tie gan nav ziemas vakari, bet nu tik labā noskaņojumā vasaras vakari ir daudzkārt labāki. Turpmāk varētu pat ierādīt speciālu telšu laukumu laimes meklētājiem un sākt veidot statistiku par sakarību starp Retrotūristu un ģimenes pieaugumu.
Atceroties visus kopā būšanas brīžus un aplūkojot kopbildes, tā vien gribas, kā atvērt acis teltī, pļavas vidū un, izlienot laukā, ieraudzīt kūpošu ugunskuru ar rakstura motocikliem (lai neviens neapvainotos, iepriekš rakstītais jāpapildina arī ar rakstura mopēdiem Smile ) visapkārt.

Uz tikšanos Retrotūristā 2014!

P.S. Publicējot pirmo raksta daļu, biju izsludinājis konkursu par šī varoņeposa daļu skaita prognozēm. Vienīgais dalībnieks, kurš izteica savu prognozi, bija Tūrists, viņš gan ir vairāk nekā dubultā nošāvis greizi, jo daļas būs tikai divas, bet tas nekas, ar savām rokām uzmeistarošu viņam kādu praktisku un noderīgu sīkumu. Sākotnēji uzvarētājam biju paredzējis dāvināt motociklu, bet Tūristam to ir tik daudz, ka tā viņam būtu tāda niecīga un nenozīmīga dāvana, tāpēc, lai top sīkums ar praktisku pielietojumu!
 
zxz
Varbūt par garākajam/kuplākajām ūsām varētu kadu punktu piesķirt?Grin
Labojis zxz uz 01-04-2014 21:55
 
turists
Pačotna, ka esmu ticis pie balvas, žēl tikai ka bez konkurences. Smile Pagodinošs eposs!
 
Iet uz forumu: