Pieslēgties
Lietotāja vārds

Parole



Neesi lietotājs?
Spied šeit lai piereģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Lietotāji šobrīd
Viesi šobrīd: 2

Lietotāji šobrīd: 0

Lietotāju skaits: 693
Jaunākais lietotājs: kristaps998
Apskatīt tēmu
 Drukāt tēmu
Jawiņa literatūrā jeb Kroko un Dils.
Kaarlis
Ir pagājis gads, kopš tautas dzejnieks ir pārcēlies uz citu pasauli, taču nenāk par ļaunu laiku pa laikam atcerēties kādu viņa šeit atstāto garadarbu. Jūsu uzmanībai piedāvāju pasaku, ko bieži bērnībā klausijos pirms gulētiešanas un ar smaidu kādreiz atceros arī tagad. Plates skrapšķi un aktiera balss...
Pilnā versija šeit: www.pasakas.net/...ls/?page=4
Un fragmenti:
Kad es viņu nopirku, viņš bija vēl pavisam maziņš. Tāds, ka viņu varēja iebāzt zeķē un ielikt skapja atvilktnē. Pavisam mazs krokodilītis. Izaudzēts viņš bija tepat mūsu zemē. Tā kā kaktuss. Iesprauž kaktusa lapu puķu podā, tā sāk zaroties, un izaug liels kaktuss; iesprauž krokodila ķepu puķu podā, un izaug krokodilēns. Skapja atvilktnē mēs viņu slodzījām pa naktīm, jo viņš negulēja, skraidīja, skrapšķinājās, asti vilkdams pa grīdu, — mājā neviens nevarēja aizmigt. Ko viņš pa nakti medīja? Nebija jau nekā. Ne peļu, ne žurku mums pilsētā nav, bet ir kodes, tādi mazi tauriņi, ielido pa logu. Krokodilītis ķēra kodes. Lēca gaisā un grabēdams krita atpakaļ uz grīdas. Ja kodes dzīvoja tepiķos vai drēbju kurpēs, krokodilītis apēda kodes reizē ar visu čību vai nograuza tepiķim stūri, vai apēda Jānītim bereti — ar visu piesprausto Rīgas nozīmīti. Posta viņš padarīja daudz, taču drīz bija izķertas visas kodes un mušas arī. Vienīgi līdz griestiem krokodilītis netika, tik augstu nevarēja uzlēkt. Kā viņš vakaros skatījās uz lampiņu pie griestiem, ap kuru griezās pa logu ielidojušie kukaiņi! Tik kāri skatījās, un siekalas tecēja.
Vēlāk izrādījās, ka viņam kārojas pati lampiņa, pats atzinās.
***
Operācijā atklājās vēl viens Kroko grēka darbs: viņa vēderā atrada motocikla "Java" karburatoru. Pagājušajā nedēļā Kārlēna brālis bija izjaucis javiņu un Kroko ar Dilu abi tur apkārt snaikstījušies. Pēc tam karburators mums par lieliem sirdēstiem bija pazudis. Bet Dils pēc šīs nelaimīgās spēlēšanās šķūnītī bija uzvedies pavisam savādi, visiem prasījis, vai kāds nezina, kur ir tenisa raketes. Tā kā māsiņa Mīcīte bija aizbraukusi uz treniņnometni un raketes paņēmusi līdzi, Dils pievācis mazās badmintona raketes, nolicis vienu zālē, sācis pa to bumbiņveidīgi lēkāt un salauzis, tad nolicis otru raketi pie vārtiņiem, pats atkāpies un meties tajā, bet nekāda bumbošanās nav iznākusi, rakete uzmaukusies Dilām purnā, un Dils skrējis palēkdamies, un vēderā viņam kaut kas paukšķējis. Droši vien tur plīsušas tenisbumbiņas un pārgājušas asinīs, bet, kad kādam krokodilam pāriet bumbiņas asinīs, tad viņš taisni tā uzvedas.
***
Creru, jums patika?
 
aivarsz
Jā, patika. ~ 35 gadus atpakaļ, kad šī pasaku sērija radās, Imanta Ziedoņa grāmatiņas bija laikā un vietā. It kā bērniem, bet īstenībā bik intelektuāli tendētajiem lasītājiem. Labas atmiņas.
 
Guntis
Smile viens no maniem mīļākiem darbiem jaunībā,bet par JAWA karburatoru biju aizmirsis Smile
 
Iet uz forumu: