Apskatīt tēmu
 Meksika
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 22-01-2026 17:34
|
 Member  Ziņojumi: 137 Pievienojies: 06.10.14 |
Meksika, sen kārots Karību reģions ar fantastisku ēdienkarti un tekilu. Tekilas tur ir tik daudz, ka uz katriem 300 pilsētas metriem ir savs tekilas veikals kurā kā rotaļlietu veikalā neatradīsi divas vienādas pudeles. Kā ierasts, ir plānots moto ceļojums 15 dienu ilgumā un 1800 km garumā, izvēlēta no karteļiem brīvā teritorijā- Jukatanas pussala. Pussalu no vienas puses apskalo Meksikas līcis, vietējie to sauc El Golfo, savukārt Tramps to liek dēvēt par Amerikas līci. Savukārt no Austrumiem pussalu apskalo, Karību jūra ar pasakaini zilo septiņkrāsu dimanta ūdeni. Pāris dienas pirms Ziemassvētkiem, ierodoties Kankūnas lidostā ar reisu no Londonas, mūs (es un mans “partner in crime”) pārņem patīkams 25 grādu siltums. Aši tiek samainīts mugursomas saturs, jo katram mums uz 15 ceļojuma dienām ir viena mazā mugursoma. Sakonektējuši savus telefonus Meksikāņu sakaru tīkliem, meklējam caur Chatgpt vietējas taksometra aplikācijas lai mūs nogādā uz motocikla nomu. Izrādījās ka tas nav viegls pasākums, pat mums. Netipiski aviokompānijas informācijas rullītim, lidmašīnas pilots nosēžoties brīdināja pasažierus lai mēs cenšamies izvairīties no vietējo taksometru pakalpojumiem Kankūnas lidostā. Pat izsaucot Uberu, taksometra vadītājs baidījies mūs uzņemt lidostas teritorijā, līdz ar to mums bija divi nenotikuši darījumi, beidzot mēs sapratām mafijas shēmu. Ierodoties moto nomā, kādas 15 minūtes pirms slēgšanas, jo lidmašīnas reiss kavējas par pusotru stundu atskartām, ka mūsu rezervētais “Himaljs” ir atdots citam..patīkams vecs “petrolheds" ietica mums ierasties nākošajā rītā. Mūsu plāns pirmajam vakaram neparedzēja palikt miljonu pilsētā, bet doties savā maršrutā. Kur Tu dosies- kājiniekos ar mugursomu plecos… Braucam ar taksi piespiedu kārtā uz vecpilsētu, ko šeit - attālāk no lidostas var viegli izsaukt no aplikācijas…pa ceļam pusmūža meksikānis lauzītā angļu valodā mēģināja izstāstīt, cik korumpēta ir lidostas taksometru dzīve un ka viņš ir kristietis kam netīk apkrāpt klientus ….bet reizes trīs atgādināja ka mēs varam iedot “TIPUS”, jo viņam mājās ir liela kristīga ģimene. Āmīši viņus ir sačakarējuši jo tipi robežas no 15-25% tiek prasīti visur, pat benzīntankā pērkot ūdens pudeli, ko pats esi atnesis no plaukta  Viesnīca kas tika izvēlēta Bookingā, tika sasniegta bez problēmām, ...un te sākās trešā Meksikāņu sērija- 2 stundu laikā (atgādināšu: lidostas taksometrs+ “metiens" no moto nomas un tagad viesnīca…) Viesnīca atrodas pilsētas centrā, būvēta varbūt ap 1989 gadu… recepcijā tiek prasīti divi!!! pašvaldību nodokļi (city tax), katram vel 14 eur…bet ok! Izsniedz mums atslēgu no 4-zvaigžņu viesnīcas numuriņa. BAC! tas tak kaut kāds PSRS!!! viss vecs, manāmi nolietots, kā no -89!! Dušā strādā viens krāns- tikai vēsais ūdens, karstā vietā… Ejam lejā skaidroties... Recepcijā meksikāniete kas izskatās- cik gara tik plata, cenšas mums ieskaidrot ka viņiem 4- zvaigžņu viesnīcā ir 80 % renovētu numuriņu un 20% veco…ar smaidu sejā, raustot plecus- jums vienkārši nepavecās, hi -hi hii… Lai sūdzamies pa tiešo Bookingam un ka viņa neko nevarot palīdzēt … Ejot uz vakariņu vietu, salīdzinām izvēlētās viesnīcas reitingu un atsauksmes Google maps, jo zinām, ka tur informācija nemelo. Skaidra lieta! Viss šis “shemons” ir jau uzrakstīts. Būtu mēs ņēmuši viennīcu bez booking starpniecības, būtu arī saņēmuši nepieciešamo bet jau par 4 x dārgāku cenu. Takos, dažādos pildījumos, gvakamole un alus ar šotu tekilas piepilda mūsu labsajūtu un kreņķis mazinās, ka mūs kā Pro ceļotājus šādi apspēlēja meksikāni. Nu nekas, vienu reizi jau var! Visas nākamās ceļojuma dienas mēs apspēlējām viņus par pilnu programmu. Vienā, pat saimnieks no mums nepaņēma nē centa, jo baidījās ka mēs ierakstīsim ekstrēmi sliktu atsauksmi par šo izgājienu. Mācībā tāda- ierodies izvēlēta viesnīca, pirms tam salīdzini datus gan google gan booking un ja sakrīt- liec atrādīt numuru, nerunājot par cenu. Ja numiurs sakrīt ar booking bildi- rezervē to caur booking. Viss- tajā brīdī meksikānis ir slazdā un tur esi dabūjis īsto numuru par sev izvēlēto cenu. Diemžēl šāda un līdzīga taktika bija jāpielieto visa ceļojuma laikā.. Pie motocikla mēs tikām, bet ne pie mūsu rezervētā Himalaja…mums vajadzēja motociklu ar sanu somām, vai sliktākā gadījuma moci ar top kasti. Kāds no nomas bija sajaucis un mūsu Himalaju ar kasti atdevis citam. Mums piedāvāja klasisko 650 Enfīldu, bet tam nebija iespējams uzmontēt top kasti. No rīta biju apzvanijis citas nomas- bet tur neko vairāk par rolleri dabūt nevarēja. Labi, piekritu variantam kam varēja uzmontēt kasti. (Piemetināšu, ka par savu rezervāciju moto nomā es atgādināju gandrīz katru dienu, trīs nedēļu garumā. Sarakste notika Whatsup’ā, kur top kastes nepieciešamība bija pieminēta katru reizi) Turpmāk tekstā -šo sarkano brīnumu mēs saucam ‘“MEKSI”. Meksis ir sarkans divvietīgs meksikāņu brīnums ar Jawai līdzīgu jaudu bet ar pilnīgi jaunu top kasti, ko arī pats dabūju uzmontēt. …kas vēl zina, kad viņiem īsti siesta beidzas .Viena mugursoma kastē, viena plecos un dodamies ceļā! Pirmajā velo veikalā nopirku velo saslēdzēju, lai var pieslēgt ķiveres prombūtnes laikā. Moto maršrutu parasti plānoju balstoties uz diviem avotiem: pēc ChatGPT ieteikuma, salīdzinot apskatāmos pieturvietu objektus ar citu motobraucēju iespaidiem Youtube materiālos. Federālie un maksas maģistrāles ir ļoti labas, mazākas nozīmes ceļos jārēķinās ar neskaitāmiem dažāda iemēra, kaitinošiem “pampakiem” vai guļošajiem policistiem. Apvidus Jukatanas pussalā ir akmeņains līdz arto asfalta klājums ir labs, ar retām asām bedrēm uz mazākas nozīmes ceļiem. Ceļā uz Holbox salu dabūjām īstu Karību lietu. Lietus bija tik silts, ka motobraukšanai īpaši netraucēja. Īslaicīgu lietu dabūjām vel tikai vienu dienu, faktiski laikapstākļi mūs lutināja visu laiku un temperatūra bija robežās no 25-30 grādiem ar zemu UV indeksu. Holboš sala sākotnēji bija paredzēta tikai muskuļu transportam, kur visiem bija jāpārvietojas ar velosipēdiem pa baltam Karību smiltiņām uz ielām, bet Meksikāņi to laika gaitā komercializēja. …nav izslēgts ka tas pat ir mafijas pirksts. Mūsdienās vietēji pa salu dragā ar kvadrām vai vecām golfa mašīnām ar uzmontētiem kvadras ripuļiem. Tūristiem un ne salas iedzīvotājiem, pārvest savus transportlīdzekļus uz salu nav atļauts. Salā ir apveltīta ar skaistām balto smilšu pludmalēm un brīnišķīgu saulrietu, šeit mēs sagaidījām Ziemassvētkus. Godīgi sakot, vietējie šos svētkus kaut kā klusi un mierīgi nesvin, ik pa laikam bija dzirdama kāda petarde. Ar prāmi atgriežoties kontinentā, Meksis mūs jau gaidīja sveiks un vesels. Motociklu bijām atstājusi apsargātā maksas stāvvietā un mūsu ķiveres arī bija izžuvušas pēc spēcīgās lietusgāzes ko dabūjām ceļā uz Hobox. Sapildījām Meksi ar pilnu bāku degvielas, sarēķinot ka viņš mūs nes ar 3,5 litriem degošā uz 100km. Tīri ok.. Devāmies ceļā uz nelielu, bet mīlīgu pilsētiņu Valadolidu. Vecpilsēta pārsteidz ar noplukušu, taču pilsētvidē ideāli iederīgu kolonistu arhitektūru. Paguvām līdz saulrietam apmeklēt tuvākās “cenotes” — alas ar kristāldzidru ūdeni un klasiski vienu gaismas caurumu alas griestos. Es neieslīgšu detalizēti ceļojuma aprakstā un Meksikas apskates objektu varenībai, es šo aprakstu veltu motobraucējiem un sagaidāmajām ķibelēm. Tālāk dodamies uz slaveno Maiju templi Čičenicu. https://en.wikipedia.org/wiki/Chichen_Itza Iespaidīgs varenīgums! Šķiet, ka visus lielveikala DEPO mūsdienu nivelierus vajadzētu vest un pārkalibrēt pret mūra sienām — viss tik akurāts un precīzs. Braucot uz Meridu, pie sevis nodomaju: laikam katrai civilizācijai īpašs viedums ir dots tikai vienreiz dzīvē. Ja esi savu iespēju izmantojis pirms tūkstošiem gadu, tad vairs uz viedumu nav ko necerēt. Paskatāmies mūsdienās uz grieķiem vai ēģiptiešiem — visi šobrīd “dotāciju” lūdzēji. Pa bāni velkam uz Meridu, tā ir pietekoši liela Meksikas pilsēta. Tuvojies lielpilsētai, priekšā redzu ka autoceļš tiek sašaurināts ar spilgtajiem konusiem un no trim joslām nokļūstam vienā. Ātrums tiek samazināts līdz 10km/h. Zem visa tilta estakādes ir pamatīga bars ar vīriem melnā ar aizklātām sejām, bruņuvestēs ar automātiem rokās, daži sēž bruņutransportieros. Cilvēku skaits,... bados samelot bet domāju ka viss Latvijas armijas kontingents pirms NATO iestāšanas periodā. Reti kuram ir uzraksts POLICIA. Visas estakādes- tilta platumā, ir vismaz padsmit režģu kastes, ar sunīšiem tajos.. sajūta man kā Eiropietim, diezgan neomulīga. Automašīnas tiek stādinātas, mūs ar motociklu- palaiž garām. Nākošajās dienās sapratu ka šādas vai mazākas kontroles tiek izvietotas vai pie katra iebraucamā ceļa lielpilsētā. Nedaudz apcērpjam sākotnējo maršrutu, jo krāsaino flamingo putnu apskatei Meksikas līča piekrastē nav pateicīga sezonai. Pieceļamies līdz ar saullēktu lai dotos 5,5 stundu nepārtrauktā braucienā pāri visai Jukatanai uz Bacalar. Agrie rīti ir ļoti patīkami, varbūt tikai pavisam nedaudz vēsi bet saulīte tik strauji ceļas zenītā ka vēsums nav ilgi jūtams. Mūsu Meksis, diezgan veikli nokož katru apdzenamo smago mašīnu. Vilcēju sastāva piekabe faktiski ir tik pat gara kā pati puspiekabe. Tie uz lielceļiem ir daudz un katrs “vaģila” ir izdaiļots savā stilā. Apdzenot kādu no pamatīgajiem vilcējiem, kam gultas vieta un virtuves nodalījums ir tikai uz pusi īsāks kā vilcēja piekabe, parādu saliektā rokā lai norauj “taures krānu”….Tūuu -tūuuu! Atskan taures dobjums kā vilciena lokomotīvei. Uzreiz attraust atmiņā tīņu gadi ar pirātisko videofilmu- “Over the Top” ar Silvestru Staloni kā ārmreslinga čempionu. Coool! https://www.artstation.com/artwork/rJWkGa Ceļš ir garš, brīžam līkumots un šaurs, un tad priekšā notiek tas, ko nevienam motobraucējam negribas redzēt. Pirms mums nogriežas smagā mašīna, un paveras skats… nu, ne īpaši draudzīgs. Pa priekšu brauc it kā policijas džips, kravaskastē pie karkasa stiprinājumiem stāv trīs vīri melnā ar aizklātām sejām un automātiem rokās. Mums nav kur sprukt — ceļš ir iezīmēts ar dzeltenām nepārtrauktām līnijām, aiz mums bakstās citas automašīnas. Nobraukt malā vai nogriezties? Nē, neiespējami. Uz “it kā” policijas džipa aizmugures ir viens vienīgs uzraksts spāņu valodā: PROXIMIDAD SOCIAL. Nekas neliecina, ka šie vīri būtu oficiāli policisti. Tajā brīdī atcerējos faktu, ka kādā Latīņamerikas vai Centrālamerikas valstī ar likumu ir aizliegts diviem braukt uz motocikla — likums radies pēc tam, kad noziedzniekiem, aizmugurē sēdošajam ir ērti izdarīt noziegumu un ātri pazust. Sajūta… nu tāda, ka viena neveikla rokas kustība, piemēram, norādot uz krūmos paslēptu neredzētu dzīvnieku, varētu maksāt dzīvību. Mans aizmugurējais ceļabiedrs bija tikpat sastindzis kā es. Pulss dauzās kā traks, bet galvā tikai viena doma- ātrāk prom! Esam apstājušies pirmajā iespējamā nobrauktuvē, un esam atguvuši pulsu. Protams ka borta (Instra 360) kameru neieslēdzu visa sastinguma laikā.Esam laimīgi sasnieguši skaisto Bacalar — tiešām iesaku tur padzīvot vismaz 2–3 dienas! Turpmākās dienas mēs vairs nesaskārāmies ne ar policiju, ne specoperācijām, tikai baudījām sauli, iespējas un dabu. Pašā Bacalar ir vairāki dabas parki, kur var peldēt. Krokodili tur ir, bet, pēc vietējo teiktā, lien ārā tikai pa naktīm. Pēc visa tā, kas mums bija noticis līdz šim, ticēt meksikānim? Nu… brīdinājuma plakāti ir izlikti visur, ka krokodilam nedrīkst tuvoties tuvāk par 3–5 metriem… ej nu saproti joks vai patiesība. Bacalar ir tikai 30 minūšu braucienā no Belizas robežas. Mēģinājām noskaidrot, vai ar nomas motociklu var iekļūt Belizā, bet izrādījās, ka nē. Tāpēc arī atmetām domu par ieceļošanu Belizā pat ar autobusu. Uz Austrumu piekrastes lieceļiem pamanīju brīdinājuma zīmes ar jaguāra simbolu. Saku — jā, tiešām, mežos dzīvo jaguāri, un viņi medī ne tikai kapibaras, bet arī krokodilus… Domā pats: no kā tu patiesībā vairāk baidies — no bandītiem, “proximidad” policistiem, krokodiliem vai jaguāriem? Jauno gadu sagaidījām Tulumā — pilsētā, kas ir gan bohēmiska, gan jogiska, ar bezgala skaistu pludmali. Meksikāņu svinības jauno gadu bija diezgan mierīgas; vienīgie svētki, ko viņi patiešām svin ar vērienu, ir Helovīni un aizkapa valstības avangards — Día de los Muertos.https://youtube.com/shorts/3y7PvU45Dxc?si=b4qp7xygHtZaHYRR Pa ceļam Playa del Karmenā uzspēlējām golfu ar Kanādiešu ģimeni no Toronto, jaunieši no hokeja aprindām. Skaidrs ka viņi zināja kas ir Latvija jo vēl nebija apritējušas pilnas 24h kā Latvijas hokeja U20 valstsvienība atņēma punktu Kanādiešiem , lai gan godīgi atzina ka viņi nezina kur globusā atrodas Latvija. Šoku ieķēra arī fakts ka mēs esam tikai 1,7 Mio. Varena nācija Baltijas jūras krastā, vai ne!Ceļojumu noslēdzām Kankūnā, nododot Meksi atpakaļ saimniekam. P.S. Es aizvien uzskatu, ka ceļošana ar motociklu ir aizraujoša no visdažādākajiem aspektiem: daba, virāžas līkumos, mobilitāte, free-parkingi, droša apstāšanās kalnu serpentīnos, vispārējā drošība… un vēlreiz saku- PAR moto ceļojumiem! Labojis Gusts uz 22-01-2026 17:59 ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 22-01-2026 17:37
|
|
Member Ziņojumi: 137 Pievienojies: 06.10.14 |
Bildes un video īslaicīgi apskatāmi šeit: https://failiem.lv/u/t2f8w79vss ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 24-01-2026 11:48
|
|
Member Ziņojumi: 137 Pievienojies: 06.10.14 |
Pāris dienas vēlāk pēc mūsu apmeklējuma: www.facebook.com/...tid=wwXIfr www.facebook.com/...tid=wwXIfr www.facebook.com/...tid=wwXIfr ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| AldisK |
Ziņojums ievietots 26-01-2026 12:05
|
 Moderator  Ziņojumi: 1501 Pievienojies: 14.02.12 |
Respekt Gustam un viņa ceļojumiem! |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 26-01-2026 15:42
|
|
Member Ziņojumi: 137 Pievienojies: 06.10.14 |
Paldies, draugi! ????️✈️????
ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Iet uz forumu: |
