Apskatīt tēmu
Lappuse 2 no 2: 12
|
 Tour de France
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 03-07-2025 11:37
|
 Member  Ziņojumi: 127 Pievienojies: 06.10.14 |
Karstums Spānijā nemazinās, ideāla izvēle būtu tieša pārvietošanās gar Vidusjūras piekrasti. Žirona– pilsētai, kurā vērts apstāties, kaut vai uz īsu brīdi. Tās vecpilsēta apbur ar savu mieru un autentisko burvību. Te redzamas arkveida kolonnas, kas atgādina Boloņas vecpilsētas gaiteņus, bet īpašu uzmanību izpelnās Gustava Eifeļa projektētais dzelzs tilts – neliels, bet inženieriski izsmalcināts atgādinājums par Eifeļa torņa lielumu un idejisko rokrakstu. No turienes dodamies tālāk – pāri iespaidīgajiem Pireneju kalniem. Ceļš cauri šiem kalnu reģioniem ne tikai atsvaidzina ar vēsāku gaisu, bet arī atklāj elpu aizraujošus skatus. Šis posms ir kā pāreja no dienvidu saules uz Francijas piejūras eleganci. Galamērķis – Monpeljē piekraste Francijā. https://failiem.lv/u/abw4qwxmu3 Labojis Gusts uz 03-07-2025 11:48 ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 03-07-2025 12:24
|
|
Member Ziņojumi: 127 Pievienojies: 06.10.14 |
Šajās dienās, kad termometrs rāda nežēlīgus 40 līdz 45 grādus, no prāta neiziet tēls – “Svilinātājs”. Es viņu redzu skaidri – stāv divu metru attālumā, pilnā darba aizsardzības tērpā, kluss un nelokāms. Viņš nepārsniedz savu robežu, bet ar dzelžainu apņēmību dara savu – pieliek savu roku šai kvēlojošajai pārbaudei. Labi, ka man ir pilnā ķivere – bez tās acis būtu izkusušas jau pirmajā kilometrā. Braucot ar atvērtu stikliņu, šķiet, ka uguns valoda slīd gar seju un draud aizdedzināt pat domas. Gaiss – kā bieza, redzama siena, caur kuru jālaužas ar katru elpu. 
ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| andrys |
Ziņojums ievietots 04-07-2025 09:44
|
 Senior Member  Ziņojumi: 237 Pievienojies: 09.06.15 |
Nu, fantastic! Izturību Rudītei! Gaidu nākošos ierakstus! Ļoti interesanti raksti |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 04-07-2025 11:55
|
|
Member Ziņojumi: 127 Pievienojies: 06.10.14 |
Paldies, draugi! Ir palikušas pēdējas divas ceļojuma dienas līdz Nicai ar kopējo pavadīto laiku 6 stundas. Rudīte šodien dosies Fanču Alpos, lavandu laikos un skaistā kalnainā apvidū. 
Labojis Gusts uz 04-07-2025 12:04 ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 05-07-2025 12:27
|
|
Member Ziņojumi: 127 Pievienojies: 06.10.14 |
Ceļojuma stāsts — “Bad bounces” diena Vakar bija “bad bounces” diena – diena, kad nekas negāja tā, kā tam vajadzēja iet. Iztēlojos, kā melnas biljarda bumbiņas ar skaitli 8 lido manā virzienā, un ik pa laikam šis skaitlis rotācijā pārvēršas par bezgalības simbolu. Svilinātājs turpināja pienācīgi pildīt sev uzticēto uzdevumu, un jau pēc kādas stundas tīra brauciena pamanīju, ka panelī iedegas sarkanā lampiņa. Nobraucu ēnā, lai svilinātājs lieki netērētu propānu, un konstatēju, ka uz ceļa pats to nespēšu salabot. Enerģijas uzlāde nenotiek… Par laimi, Rudītei pietiek ar degvielu un dzirksteli – atšķirībā no pēdējās paaudzes Audi, kurš var apstāties uz Brīvības ielas ar pilnībā izgaismotu paneli un bez dzīvības pazīmēm, solot evakuatoru, trīs dienas servisā un 3500 eiro rēķinu… Pēc kādām sešām minūtēm ceļā atrodu tuvāko akumulatoru veikalu. 32Ah zālespļāvēja akumulators lieliski iegulst uz Rudītes bagāžnieka. Trūkst tikai vadu! Francijā, ja veikalā ir akumulatori, tad vadu tur noteikti nebūs…  Braucu pa pilsētu, meklējot vadus, savienojošās skrūves un uzgaļus. Frančiem šāda pašdarbība šķiet sveša, tāpēc nākas klīst no viena moto veikala uz otru. Beidzot atrodu DEPO līdzīgu saimniecības preču veikalu. Tur arī izveidoju savu jauno slēgumu. Lai viss būtu kā nākas, vajadzēja šo to pietīt ar melno izolācijas lenti. Atveru savu koferi – un jā, arī tā tur ir!Saslēdzu visu uz jauno slēgumu un priecīgs braucu tālāk. Izņemu vienu apli, otru, trešo, līdz tieku uz autobāņa – ja nu vajag iespēt laikā… Uzņemu 110 km/h! Un tad – F-words!!! Nav viena čemodāna! Tas, izskatās, izkrita kaut kur no saimniecības preču veikala līdz autobānim. Visas manas drēbes un sīkās mantas! Ffff—word! Atskatos – nav kofera. Saprotu, ka mana dzeltenā drošības veste bija tieši tur. Ffff—word! Uzlieku “pa gaņģi” un skrienu pa mazajiem apvedceļiem atpakaļ uz saimniecības preču veikalu. Piebraucu – nav! Ne pirmajā aplī, ne otrajā, ne trešajā! Izbraucu atkal uz bāņa – un tad redzu sastrēgumu un oranžu drošības busiņu ar milzīgu, mirgojošu bultu, kas rāda pa labi. Bac!!! Vai es būšu izraisījis negadījumu? Jūtu, kā melnā bumbiņa atkal uzgriežas no “8” uz bezgalību… Piesteidzos pie drošības busiņa – tur divi omulīgi franči liek man nobraukt malā un saprot, ka tieši man ir pazudusi “Pelnrušķītes kurpīte”. Sastrēgums jau sāk izklīst, un apkārt nemanīju nevienu cietušu auto. Tā kā man iepriekš nav bijuši nekādi “kāzusi” uz autobāņa, nezināju, kā uzvesties. Tāpēc pārslēdzos uz režīmu “laipno muļki”. Par laimi, abi franči bija ļoti saprotoši un atdeva man koferi – vienīgā cietusī daļa bija rāvējslēdzējs. Es biju tik priecīgs! Pirmo reizi divu nedēļu laikā sapratu katru vārdu, ko viņi man teica franciski, un sapratu arī, ka viņi mani saprata, kad atbildēju angliski. Absolūta savstarpēja saprašanās! Līdz niansēm! Šo divu nedēļu laikā ievēroju, ka sievietes Francijā sasveicinoties sabučojas uz vaigiem trīs reizes, bet vīrieši – divas. Man, protams, šāds reflekss nav izveidojies. Es toties – no prieka par atgūto koferi – abiem frančiem paspiedu roku divas reizes Tā parasti nedaru!Devāmies kalnos. Jaunais elektrības slēgums neliek par sevi manīt, tikai panelī vientuļi deg sarkanā gaismiņa. Iečekojāmies apartamentos un devāmies uz dienas skaistāko daļu – saulrietu Valensolē. Viss ciems pakārtots lavandu lauku audzēšanas tradīcijām – ceļmalas pilnas ar tūristiem. Visi fotografējas vagās. Āzijas tūristi fotosesijām pat algo profesionālus fotogrāfus, kuri tur objektīvu ar abām rokām. Kaut kāda apmātība! Es, protams, nofočēju savu Rudīti. Vakars satumst, dodamies vakariņās – pa kādai mīdijai un franču alum. Daudz gan nevar, jo vēl kāds kilometrs jāmēro līdz apartamentiem, un es zinu, ka tajā “izkritušajā” koferī, no kura pa dienu izņēmu melno izolācijas lentu un kuram bija aizmirsts uzlikt drošības jostu, vajadzētu būt vienai Guinness bundžiņai. Protams, siltai – svilinātājs taču svilina visur! Rakņājos – un nav. Laikam franči paņēmuši kā nodevu Lai jau tiek! Forši džeki bija.Cenšos aizmigt, bet svilinātāja “cūku lampa” vēl ir karsta, un kā pēdējā neraža – šajos apartamentos, no visiem kur bijām, nav kondicioniera. Grūti, grūti… Pienāk nākamās dienas rīts. Lai arī esmu gauss, zinu – šī ir ceļojuma pēdējā diena. Lejā ir Nica un Kannas, bet es vēl esmu Franču Alpos. Jāizbauda šis 3 stundu fantastiskas serpentīna ceļš… Nekas nevar būt labāks par to, vai ne, Rudīt? Bildes: https://failiem.lv/u/ppz87e9axq 
Labojis Gusts uz 05-07-2025 12:42 ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| Gints13 |
Ziņojums ievietots 06-07-2025 07:01
|
 Moderator  Ziņojumi: 280 Pievienojies: 13.02.17 |
Super ceļojuma apskats! Katru reizi lasu ar lielu interesi. Paldies! |
|
|
|
| Gusts |
Ziņojums ievietots 07-07-2025 01:15
|
|
Member Ziņojumi: 127 Pievienojies: 06.10.14 |
Tomēr rūpīgāk izpētot vakardienas nokritušā kofera saturu konstatēju, ka visu triecienu uzņēma mans elektriskais bārdas skuveklis… tas bija sadalījies reizinātājos… Lavandu lauki pievilina ne tikai Āzijas Instagram blogerus ar vējā plandošām kleitām un rozā cepurēm, bet arī uztur pie dzīvības veselu parfīma industriju. Rindas un krūmi šķiet stādīti ar lāzera precizitāti, frizēti kā pēc britu armijas dārzkopības rokasgrāmatas, un ziedi- tonī tik vienādi, ka Pantone varētu sākt viņiem maksāt autoratlīdzības. Ceļš no lavandu laukiem līdz Kannām ir gluži kā deserts ar ķirsīti – pasakains! Daļu no tā biju jau reiz braucis, tāpēc zināju, kāds gardums man priekšā. Maršruts veda caur Digne-les-Bains, tālāk pa ceļu D6085, kas šķērso parfīma pilsētu Grasse. Jā, tieši to pašu Grasse, kur viss smaržo tā, it kā esi iekritis Chanel laboratorijā. No turienes ceļš vijās lejup uz Vidusjūras piekrastes pērli – Kannām. Un, ja jau deserts, tad ar odziņu! Šis ceļš ir kā radīts motobraucējiem un kabrioletu faniem. Slavens ne tikai dēļ ainavām, bet arī kā Montekarlo rallija posms. Godīgi sakot, izgriezt šos līkumus ar motociklu ir tikpat kaifīgi kā karstā kafijā mērcēt saldējumu… vai, pareizāk sakot – kā ar karvinga slēpēm slīdēt pa rīta sniegā retrakotu trasi. Šādiem ceļiem Rudītei (mans motocikls, ja kāds palaida garām) tika īpaši izgatavots bagāžas somu stiprinājums. Ne pa klasisko shēmu, bet tā, lai vadāmība būtu izcila un, kā bonuss – cilindra dzesēšana uzlabota. Zemais kravas novietojums ļauj izjust katru ceļa serpentīna līkumu. Godavārds, ja kādreiz atrodaties Francijas dienvidos, izbrauciet šo Alpu ceļu. Pēc sava pirmā nobrauciena sapratu – tas ir tīrs kaifs! Pat sāku domāt, ka par 80 eiro dienā no Hertz nomas Nicā vai Kannās varētu izīrēt kārtīgu moci un… izklaidēties pa šo trasi vēlreiz. Biļete uz Nicu turp-atpakaļ nesezonā ir ap 170 eiro. “Sauļotājiem” tas ir klusais laiks, bet motobraucējiem – īstā zelta stunda. Ja nemaldos, pat Džeimss Bonds ir traucies šiem līkumiem līdz pat Casino Royale Monako. Runā, ka kādā no nākamajām filmām Aston Martin tiks aizstāts ar Rudīti. Tikai vēl atliek Kjū – slepenā dienesta tehnoloģiju burvim – Rudīti aprīkot ar granātmetējiem un ārkārtas izpletni. Jo maskēšanās dūmu sistēma viņai jau ir – atliek vien ieliet vairāk aparola (jeb eļļas), un būsim gatavi slepenajai misijai! Pēc līkumotā ceļa lejup atkal atgriežamies Grassē – smaržu galvaspilsētā. Katrs stūris tur ož pēc cita aromāta, katra vitrīna kā neliels parfīma svētnīca. Tieši šeit notiek filmas “Perfume: The Story of a Murderer” sižeta galvenā attīstība – puisis no Parīzes smakojošajiem tirgiem ierodas Grassē, lai radītu savu ideālo smaržu, nogalinot jaunkundzes.. No Grasses laidu lejup uz Kannām, kur arī noslēdzās mans ceļojums. Rudītei gan īpaši nepatika mana ideja par sarkanās lampiņas ignorēšanu panelī. Abi akumulatori izžuva kā rozīnes tuksnesī. Ar pēdējiem spēkiem Rudīte ieripoja garāžā, lai sagaidītu Kjū apdeitu. Iespējams, tieši pēc gada – kad plānoju šķērsot Stelvio pāreju, izbraukt cauri Šveicei un Vācijai, līdz prāmim Ķīlē uz Liepāju kam sekos apskate kādā no CSDD. Divu nedēļu piedzīvojums bija kā ceļojums pa sapņu karti: no Briseles uz Normandiju, no turienes uz Bordo, tad caur Basku zemēm okeāna krastā pieveicu “svilonātāju”, tālāk Katalonija. Gar Pireneju pakājo nokļūstot Francijas mazajos un mīlīgajos piejūras ciematiņos. Un visbeidzot – šaurie un līkumainie Fanču Alpi. Kā deserts – ar ķirsīti. Rudītes vienīgie kreņķi: aizdedze, lādēšana un viena spītīga sajūga trosīte. Trosītes defekts visticamāk, bija dēļ jaunās stūres. Par sajūga atsperēm runājot, tās nomainīju pirms brauciena. Tika pasūtītas spec pasūtījums no zviedru Lesjorse ar 20% stingrāku atsperes saspiešanas spēku. Lai gan Rīgā uzliktā trosite jau sākumā šķita aizdomīga. Pēc maniem aprēķiniem šīm problēmām vispār nevajadzēja būt. Iespējams, ar Vape aizdedzi viss būtu gludi. Par šo jūs varēsiet izteikties kādā no sadaļam Jawas majas lapā, par to citreiz, dārgie lasītāji… Sirsnīgs paldies Evijai un visiem, kas atbalstīja ar padomu un zināšanām! Īpaša pateicība franču senioru pārim – René un Maria – par sirsnīgo uzņemšanu. Un René, kurš kā īsts meistars ar skalpeļa precizitāti pārlodēja Rudītes aizdedzes moduli. Pateicoties viņam, mēs varējām turpināt ceļu nezaudējot dienas. Viss ir iespējams, jo kā zinām- Rudītei vajadzīgas tikai divas lietas- dzirkstele un degviela! Uz tikšanos nākamajā ceļojumā! https://failiem.lv/u/n62vtkv336 
Labojis Gusts uz 07-07-2025 01:33 ČZ 453 de Luxe
Jawa Nr1 350 ČZ Cagiva roadster Jawa 350/638/05 |
|
|
|
| andrys |
Ziņojums ievietots 11-07-2025 09:45
|
|
Senior Member Ziņojumi: 237 Pievienojies: 09.06.15 |
Prieks bija izlasīt! Atzīstos, to izdarīju pat vairākas reizes. Ļoti episks ceļojums un tā apraksts, nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tas ir grāmatas vērts. Šeit uzrakstītais vai citur pikseļu veidā saglabātais ar laiku pazudīs pasaules tīmekļa labirintos, bet grāmata paliks. Un pats galvenais: grāmatai ir PVN |
|
|
|
Lappuse 2 no 2: 12
| Iet uz forumu: |
